Metu konkurss

Saeimas nama atjaunošana, Rīgā, Jēkaba ielā 11

Jautājumi un atbildes

2024. gada 22. martā notika Saeimas metu konkursa objekta apskate Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz kuru bija pieteikušies 23 interesenti, bet piedalījās 21.
Pēc Saeimas nama apskates tika uzdoti sekojoši jautājumi, sniegtas šādas atbildes:
J: 1. Jūs minējāt, ka vēlaties padarīt Saeimas publisko daļu atvērtu, lai parādītu Saeimu. Vai Jūs varētu izstāstīt kā Jūs iztēlojaties, kā tas var notikt, ka netiek traucēts darbs un vienlaikus esat pieejami.
A: 1. Primāri jāparedz iespēja nodalīt darbinieku un apmeklētāju plūsmas – darba zonā (ēkā ir daudz kabineti, zāles) un publiskā zonā pasākumiem, ekskursijām, dot iespēju lielākai sabiedrības iesaistei. Nolikumā ir iekļautas prasības publiskai ārtelpai. Publiskā ārtelpa ir neatņemama Saeimas sastāvdaļa, kur notiek pasākumi, sākot ar viesu sagaidīšanu, beidzot ar barikāžu atceres dienu, piketiem, gājieniem, 4. maija fotografēšanos, un dažādi citi pasākumi.
J: 2. Kā tagad var piekļūt bibliotēkai?
A: 2. Saeimas vīzija ir tāda, ka publisko zonu – bibliotēku, ēdnīcu, konferenču centru – varētu nodalīt, un tajā varētu nokļūt, iepriekš piesakoties. Piekļuve nebūtu visai ēkai, bet atsevišķām zonām, līdzīgi kā ir citos parlamentos – piekļuve bibliotēkai un publiskajai zonai ir pieļauta. Citā Saeimas ēkā, Jēkaba ielā 16, ir apmeklētāju informācijas centrs. Saeimas vīzija ir, ka šis informācijas centrs ir izvietots Saeimas namā, lai radītu atvērtāku vidi tūristiem, lai varētu iegriezties arī garāmgājēji, uzzināt gan par parlamenta vēsturi, gan piekļūt bibliotēkai, gan iedzert tasi kafijas.
Šis ir viens no metu konkursa uzdevumiem.
Komentārs: Lūgums skatīties uz Saeimas namu kā uz Jūsu namu, tas ir “nākotnes nams”. Katrs balsojums, kas notiek Saeimā, katrs likums, kas stājas spēkā, tas ir nākotnes regulējums. Šis ir nams Jūsu bērniem, tas ir demokrātijas centrs un tā mājvieta. Drošība ir demokrātijas sastāvdaļa, tāpēc mēs runājam par atvērtību, mums ir jāparāda, ka sabiedrība un jebkurš cilvēks šeit ir aicināts. Mūsdienu drošības prasības ir tehniski tehnoloģiski procedurālas, kas kontrastē ar atvērtību un pieejamību. Tas ir izaicinājums jebkuram arhitektam, dizaineram savienot šīs divas it kā nesavienojamās vērtības. Parlamentu demokrātijās viens no centrālajiem mērķiem ir šīs deviantās aktivitātes. Arī cilvēkiem, kas atrodas ārpusē un piketē, ir jājūtas drošiem un pasargātiem. “No tautas šis nams ir nācis un tautai paliks”. Jebkurā valstī parlaments ir centrālais objekts, uz kuru dodas tūristi, tā ir vieta galvaspilsētā, kuru cilvēki vēlas apskatīt. Tā kā Saeimas nams tiks atjaunots, tad šo atvērtību jāveido jaunā kvalitātē.
J: 3. Vai ir paredzēts, ka arī Sēžu zāle būs atvērta?
A: 3. Sēžu zālē ir viesu sektors, kas ir publiski pieejams ekskursiju grupām, bet pārējā zona, kurā ir deputātu sēdvietas un notiek balsojumi, nav publiski pieejama.
J: 4. Vai piektdiena ir attālinātā darba diena?
A: 4. Parlamenta darba specifika ir tāda, ka pirmdienās notiek Saeimas prezidija sēdes, atsevišķu frakciju sēdes, otrdienās, trešdienās galvenokārt tiek organizētas komisiju sēdes. Ceturtdienās notiek Saeimas sēdes, bet piektdienas ir vēlētāju dienas, kad deputāti dodas reģionālajās vizītēs vai piedalās konferencēs.
Lai ceturtdienās Saeima sēdē varētu izskatīt būtiskos jautājumus, tie iepriekš ir jāsagatavo.
Saeimas nama pirmie stāvi tiek izmantoti sēdēm, konferencēm un viesu pieņemšanai, augšējos stāvos ir Saeimas administrācijas darba kabineti. Daļa kabinetu pašlaik nav ekspluatējami pārsegumu tehniskā stāvokļa dēļ. Saeimas ikdienas darbs notiek arī citās blakusesošās ēkās.
Komentārs: Saeimai ir ļoti interesanta programma – skolu programma, kur var pieteikt skolu klases ekskursijām Saeimā.
J: 5. Vai Jūs kā lietotāji varat pateikt, kas Jums šeit patīk un kas reāli traucē.
A: 5. Pozitīvais ir tas, ka ēkas stāvu līmenī viss ir savienots, kā arī visas vēsturiskās vērtības, ar kurām mēs lepojamies.
Problemātiski ir tas, ka šeit trūkst gaisma un ir nepietiekama gaisa apmaiņa, arī tumšās sienas rada smagnējuma sajūtu.
Attiecībā uz vides pieejamību, tad mūsu nākotnes redzējums ir, ka ēkā ir jāievieš universālā dizaina principi lai visiem ēkas apmeklētājiem rodas sajūta, ka viņi šeit ir gaidīti un saprasti.
J: 6. Kāpēc galvenā plūsma tagad ir no Jēkaba ielas puses, garderobe ir pie galvenās ieejas?
A: 6. Tas ir veids, kā šobrīd tiek nodalītas plūsmas. Ja notiek pasākumi, tad darbinieki izmanto dienesta ieeju (no Jēkaba ielas puses), darbi Saeimas namā neapstājas. Otrs aspekts ir drošība kontrole. Pa centrālajām durvīm (no Klostera ielas puses) nāk augstākie viesi (vēstnieki, citu valstu augstāko amatpersonas, delegācijas) un, uz kuriem drošības prasības mums, kā uzņemošajai valstij, ir minimālas (jo tās jau iepriekš ir izveiktas). Turpretī dienesta ieejā ir caurlaižu kontrole. Metu konkursa rezultātā šo zonu būtu nepieciešams palielināt, paredzot vietu, kur novietot virsdrēbes un uzgaidīt.
J: 7. Vai darbinieki katru dienu iziet drošības kontroli?
A: 7. Darbiniekiem drošības kontrole nav jāiziet, jo visiem ir darbinieku kartes. Ja plūsmas būtu nodalītas, respektīvi, ja no Klostera ielas puses nebūtu ieiešana pa taisno uz sēžu zāli, bet publiskā zona būtu nodalīta ar savu drošības kontroli, tad viss būtu savādāk.
J: 8. Vai Jums ir arī pagalma ieeja?
A: 8. Ir vārti no Jēkaba ielas puses uz iekšpagalmu.
J: 9. Vai pagalmu var kaut kā mainīt?
A: 9. Pretendentiem jādod idejas pagalma izmantošanai, bet jāņem vērā, ka caur pagalmu tiek organizētas piegādes.
J: 10. Kāds ir plāns līdz 2027. gadam, kad Saeimas namā noritēs būvdarbi?
A: 10. Visa ēka būs atbrīvota un nodota būvdarbu veicēja rīcībā. Saeimas nama funkcija tiks pārcelta uz pagaidu telpām.
2024. gada 5. aprīlī notika Saeimas metu konkursa objekta apskate Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz kuru bija pieteikušies 22 interesenti, bet piedalījās 17.
J: 1. Vai ēkās, kas ir ielas pretējā pusē Saeimai, atrodas apmeklētāju informācijas centrs?
A: 1. Jā, apmeklētāju informācijas centrs šobrīd atrodas Jēkaba ielā 16.
Komentārs: Ar atvērtību bija domāta bibliotēkas plašāka atvērtība sabiedrībai, nodalot to no kopējās ēkas. Bibliotēkai ideālā gadījumā būtu jābūt kopā ar informācijas centru, lai saziņa ar sabiedrību būtu vienkopus. Šobrīd bibliotēka nav pieejama visiem interesentiem. Mēs vēlamies, lai tā būtu atvērtāka, un iekļautos publiski pieejamajā zonā, kur var notikt tikšanās ar deputātiem, un varētu izmantot bibliotēku. Šobrīd pastāv oficiālā ekskursijas kārtība, kur ir jāpiesaka apmeklētājus protokola nodaļai, kad grupa ir noformēta, tad notiek ekskursija.
J: 2. Atvērtajai mājas daļai Jūs vēlaties kādu telpas daļu, kur varētu notikt lielākas sanāksmes?
A: 2. Tas varētu būt ēdnīcas bloks, kas varētu būt publisks.
J: 3. Vai tas nozīmē, ka ieeja ar drošības kontroli tiktu pārcelta tālāk?
A: 3. Tas nozīmē, ka būtu atsevišķas plūsmas un atsevišķas ieejas. Iespējams, ka ir vēl papildus atsevišķa ieeja bez esošajām divām ieejām. Deputātiem un darbiniekiem ir savs drošības režīms, apmeklētājiem ir cits drošības režīms. Te ir nepieciešama sinerģija starp atvērtību un drošības prasībām, kas ir starptautiskas, jo katrā parlamentā demokrātiskā valstī parlaments ir viens no visbūtiskāk sargājamām institūcijām, tā ir centrālā institūcija. Parlaments Latvijā ir mūsu sirds, visas mūsu komandas vārdā vēlētos nodot vēstījumu, ka šis ir “nākotnes nams”. Likumi, kas šeit tiek pieņemti ir nākotnes likumi, kas būs spēkā nākotnē. Jūs skatāties uz šo namu, kā uz savu namu – mūsu bērnu un mūsu mazbērnu namu, kurā tiek īstenotas Jūsu tiesības. Jums uz koncepciju jāskatās kā uz savas pilsoniskās vērtības nešanu.
J: 4. Kādas ir drošības prasības no ārtelpas puses?
A: 4. Projektēšanas programmā ārtelpa ir aprakstīta. Mēs vēlētos redzēt, kā savietojas demokrātijas principi – kā pulcēšanās vieta, kur sabiedrība var paust savas pilsoniskās tiesības – sapulces, piketi, kur visiem jābūt drošībā. Saeimas nams ir arī viens no centrālajiem tūrisma objektiem pilsētā, kuram nepieciešama drošība pa visu perimetru. Mēs vēlamies redzēt, ka publiskā ārtelpa ir labiekārtota, ka tā ir reprezentabla, drošības risinājumi ir neuzkrītoši. Arī pagalmam ir jābūt droši noslēgtam, ar iespēju iebraukt un izbraukt. Daudzās valstīs ir piemēroti dažādi arhitektoniskie risinājumi – satiksmes izmaiņas, ceļu būves izmaiņas (papildus līkums). Šobrīs satiksmi Jēkaba ielā ierobežo stacionārie bolardi, bet ja to nebūtu, tad Jēkaba iela, no Doma laukuma līdz Nacionālajam teātrim ir tāda kā taisna ieskriešanās josla.
J: 5. Risinājumi ārpus ēkas fiziskā perimetra, vai tās ir pilsētas ielas. Vai tur ir iespējams domāt par kādiem risinājumiem un vai no pilsētas puses tiks akceptēts? Vai ar pilsētu ir runāts? Piemēram, ja bolardi vai arhitektoniskie risinājumi parādās ielas vidū?
A: 5. Jā, ar pilsētu ir runāts, ka meta ietvaros tiek apskatītas piegulošās ielas. Tehniskie noteikumi no pilsētas puses, šajā stadijā, nav pieprasīti. Ir prasība par vides pieejamības nodrošināšanu uz šīm ielām, kā arī jāievēro piemiņas zīme un ielu iesegums jāsaglabā kā vēsturiskais bruģis.
J: 6. Kā ir ar Saeimas darbiniekiem, kas ikdienā strādā, šobrīd sēž skaistā kabinetā, vai ir kāda vīzija par to, ka viņi varētu sēdēt kādā plašākā birojā?
A: 6. Mums gribētos redzēt gan viena darbinieka kabineta iekārtojuma koncepciju, gan brīvā plānojuma biroja telpas koncepciju. Meta konkursā nav aizliegts piedāvāt brīvā plānojuma biroja risinājumu, bet projektēšanas programmā un meta konkursa ietvaros izvirzītas prasības piedāvāt risinājumus tām telpām, kurām, mūsuprāt, būtu nepieciešamas apjomīgākas pārmaiņas
J: 7. Sakiet vai ēdnīcā paredzēts arī turpmāk sildīt ēdienu?
A: 7. Jā, šobrīd virtuves bloks ir ļoti liels, ar pilnvērtīgu virtuves aprīkojumu. Tas, ko objekta apskatē redzējāt, ir tikai šī bloka priekšpuse, kas tiek izmantota. Projektēšanas programmā ir minēts, ka mēs vēlamies publisko zonu, kur kopā ir ēdnīca, apmeklētāju centrs un bibliotēkas lasītavas zona. Tur ir vieta idejām, kā to padarīt par publisko zonu vai kādas atsevišķas daļas nodalot vai savstarpēji savienojot. Arī turpmāk nav plānots, ka ēdiens virtuvē tiktu gatavots uz vietas.
J: 8. Vai ēdnīcu deputāti izmanto?
A: 8. Ēdnīca ikdienā tiek izmantota, Sēžu dienās tā tiek izmantota ļoti intensīvi.
J: 9. Kāda ir pagraba funkcija?
A: 9. Pastiprinājumi pagalmā ir iespējami, bet pagraba telpu funkcionalitāte šī projekta ietvaros nav jārisina.
J: 10. Vai konkursa rezultātā Jūs cerat iegūt gaišu un demokrātisku vidi, kur telpiski visam sanāktu vieta, funkcionalitāte uz nākotni uzlabota, lai Saeima varētu strādāt ar jaunu jaudu?
A: 10. Vispirms mēs nezinām, kāda būs sabiedrība, piemēram, 2030. gadā, jo tie būs jau citas paaudzes vēlētāji. Nav zināms, kas kopumā notiks, kāda būs ģeopolitiskā vide. Šim namam jābūt uz nākotni vērstam. Ja mēs atvērsim namu sabiedrībai ar publiskajām zonām, tad arī šī saskarsme ar deputātiem transformēs politisko kultūru kopsummā. Šobrīd Saeimas nams ir diezgan noslēgts.
J: 11. No filozofiskā skata raugoties – uz doto brīdi Vecrīgā ir diezgan daudz tukšas ēkas
A: 11. Šī ir viena no 5 Saeimas ēkām, kurā ir zāles ar simbolisku un reprezentatīvu funkciju. Zāles tiek intensīvi noslogotas īpaši ziemas un rudens periodā. Darba ikdienas dzīve noris pārējās ēkās.
J: 12. Vai iekšpagalmam ir kāda konkrēta funkcija
A: 12. Pagalms šobrīd ir paredzēts piegādēm un saimnieciskām vajadzībām.
J: 13. Vai Jums ir kāds scenārijs, kā notiks Saeimas nama atjaunošana?
A: 13. Viss nams tiks atbrīvots atjaunošanas darbiem.
Scroll to top