Metu konkurss

Saeimas nama atjaunošana, Rīgā, Jēkaba ielā 11

Jautājumi un atbildes

2024. gada 22. martā notika Saeimas metu konkursa objekta apskate Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz kuru bija pieteikušies 23 interesenti, bet piedalījās 21.
Pēc Saeimas nama apskates tika uzdoti sekojoši jautājumi, sniegtas šādas atbildes:
J: 1. Jūs minējāt, ka vēlaties padarīt Saeimas publisko daļu atvērtu, lai parādītu Saeimu. Vai Jūs varētu izstāstīt kā Jūs iztēlojaties, kā tas var notikt, ka netiek traucēts darbs un vienlaikus esat pieejami.
A: 1. Primāri jāparedz iespēja nodalīt darbinieku un apmeklētāju plūsmas – darba zonā (ēkā ir daudz kabineti, zāles) un publiskā zonā pasākumiem, ekskursijām, dot iespēju lielākai sabiedrības iesaistei. Nolikumā ir iekļautas prasības publiskai ārtelpai. Publiskā ārtelpa ir neatņemama Saeimas sastāvdaļa, kur notiek pasākumi, sākot ar viesu sagaidīšanu, beidzot ar barikāžu atceres dienu, piketiem, gājieniem, 4. maija fotografēšanos, un dažādi citi pasākumi.
J: 2. Kā tagad var piekļūt bibliotēkai?
A: 2. Saeimas vīzija ir tāda, ka publisko zonu – bibliotēku, ēdnīcu, konferenču centru – varētu nodalīt, un tajā varētu nokļūt, iepriekš piesakoties. Piekļuve nebūtu visai ēkai, bet atsevišķām zonām, līdzīgi kā ir citos parlamentos – piekļuve bibliotēkai un publiskajai zonai ir pieļauta. Citā Saeimas ēkā, Jēkaba ielā 16, ir apmeklētāju informācijas centrs. Saeimas vīzija ir, ka šis informācijas centrs ir izvietots Saeimas namā, lai radītu atvērtāku vidi tūristiem, lai varētu iegriezties arī garāmgājēji, uzzināt gan par parlamenta vēsturi, gan piekļūt bibliotēkai, gan iedzert tasi kafijas.
Šis ir viens no metu konkursa uzdevumiem.
Komentārs: Lūgums skatīties uz Saeimas namu kā uz Jūsu namu, tas ir “nākotnes nams”. Katrs balsojums, kas notiek Saeimā, katrs likums, kas stājas spēkā, tas ir nākotnes regulējums. Šis ir nams Jūsu bērniem, tas ir demokrātijas centrs un tā mājvieta. Drošība ir demokrātijas sastāvdaļa, tāpēc mēs runājam par atvērtību, mums ir jāparāda, ka sabiedrība un jebkurš cilvēks šeit ir aicināts. Mūsdienu drošības prasības ir tehniski tehnoloģiski procedurālas, kas kontrastē ar atvērtību un pieejamību. Tas ir izaicinājums jebkuram arhitektam, dizaineram savienot šīs divas it kā nesavienojamās vērtības. Parlamentu demokrātijās viens no centrālajiem mērķiem ir šīs deviantās aktivitātes. Arī cilvēkiem, kas atrodas ārpusē un piketē, ir jājūtas drošiem un pasargātiem. “No tautas šis nams ir nācis un tautai paliks”. Jebkurā valstī parlaments ir centrālais objekts, uz kuru dodas tūristi, tā ir vieta galvaspilsētā, kuru cilvēki vēlas apskatīt. Tā kā Saeimas nams tiks atjaunots, tad šo atvērtību jāveido jaunā kvalitātē.
J: 3. Vai ir paredzēts, ka arī Sēžu zāle būs atvērta?
A: 3. Sēžu zālē ir viesu sektors, kas ir publiski pieejams ekskursiju grupām, bet pārējā zona, kurā ir deputātu sēdvietas un notiek balsojumi, nav publiski pieejama.
J: 4. Vai piektdiena ir attālinātā darba diena?
A: 4. Parlamenta darba specifika ir tāda, ka pirmdienās notiek Saeimas prezidija sēdes, atsevišķu frakciju sēdes, otrdienās, trešdienās galvenokārt tiek organizētas komisiju sēdes. Ceturtdienās notiek Saeimas sēdes, bet piektdienas ir vēlētāju dienas, kad deputāti dodas reģionālajās vizītēs vai piedalās konferencēs.
Lai ceturtdienās Saeima sēdē varētu izskatīt būtiskos jautājumus, tie iepriekš ir jāsagatavo.
Saeimas nama pirmie stāvi tiek izmantoti sēdēm, konferencēm un viesu pieņemšanai, augšējos stāvos ir Saeimas administrācijas darba kabineti. Daļa kabinetu pašlaik nav ekspluatējami pārsegumu tehniskā stāvokļa dēļ. Saeimas ikdienas darbs notiek arī citās blakusesošās ēkās.
Komentārs: Saeimai ir ļoti interesanta programma – skolu programma, kur var pieteikt skolu klases ekskursijām Saeimā.
J: 5. Vai Jūs kā lietotāji varat pateikt, kas Jums šeit patīk un kas reāli traucē.
A: 5. Pozitīvais ir tas, ka ēkas stāvu līmenī viss ir savienots, kā arī visas vēsturiskās vērtības, ar kurām mēs lepojamies.
Problemātiski ir tas, ka šeit trūkst gaisma un ir nepietiekama gaisa apmaiņa, arī tumšās sienas rada smagnējuma sajūtu.
Attiecībā uz vides pieejamību, tad mūsu nākotnes redzējums ir, ka ēkā ir jāievieš universālā dizaina principi lai visiem ēkas apmeklētājiem rodas sajūta, ka viņi šeit ir gaidīti un saprasti.
J: 6. Kāpēc galvenā plūsma tagad ir no Jēkaba ielas puses, garderobe ir pie galvenās ieejas?
A: 6. Tas ir veids, kā šobrīd tiek nodalītas plūsmas. Ja notiek pasākumi, tad darbinieki izmanto dienesta ieeju (no Jēkaba ielas puses), darbi Saeimas namā neapstājas. Otrs aspekts ir drošība kontrole. Pa centrālajām durvīm (no Klostera ielas puses) nāk augstākie viesi (vēstnieki, citu valstu augstāko amatpersonas, delegācijas) un, uz kuriem drošības prasības mums, kā uzņemošajai valstij, ir minimālas (jo tās jau iepriekš ir izveiktas). Turpretī dienesta ieejā ir caurlaižu kontrole. Metu konkursa rezultātā šo zonu būtu nepieciešams palielināt, paredzot vietu, kur novietot virsdrēbes un uzgaidīt.
J: 7. Vai darbinieki katru dienu iziet drošības kontroli?
A: 7. Darbiniekiem drošības kontrole nav jāiziet, jo visiem ir darbinieku kartes. Ja plūsmas būtu nodalītas, respektīvi, ja no Klostera ielas puses nebūtu ieiešana pa taisno uz sēžu zāli, bet publiskā zona būtu nodalīta ar savu drošības kontroli, tad viss būtu savādāk.
J: 8. Vai Jums ir arī pagalma ieeja?
A: 8. Ir vārti no Jēkaba ielas puses uz iekšpagalmu.
J: 9. Vai pagalmu var kaut kā mainīt?
A: 9. Pretendentiem jādod idejas pagalma izmantošanai, bet jāņem vērā, ka caur pagalmu tiek organizētas piegādes.
J: 10. Kāds ir plāns līdz 2027. gadam, kad Saeimas namā noritēs būvdarbi?
A: 10. Visa ēka būs atbrīvota un nodota būvdarbu veicēja rīcībā. Saeimas nama funkcija tiks pārcelta uz pagaidu telpām.
2024. gada 5. aprīlī notika Saeimas metu konkursa objekta apskate Rīgā, Jēkaba ielā 11, uz kuru bija pieteikušies 22 interesenti, bet piedalījās 17.
J: 1. Vai ēkās, kas ir ielas pretējā pusē Saeimai, atrodas apmeklētāju informācijas centrs?
A: 1. Jā, apmeklētāju informācijas centrs šobrīd atrodas Jēkaba ielā 16.
Komentārs: Ar atvērtību bija domāta bibliotēkas plašāka atvērtība sabiedrībai, nodalot to no kopējās ēkas. Bibliotēkai ideālā gadījumā būtu jābūt kopā ar informācijas centru, lai saziņa ar sabiedrību būtu vienkopus. Šobrīd bibliotēka nav pieejama visiem interesentiem. Mēs vēlamies, lai tā būtu atvērtāka, un iekļautos publiski pieejamajā zonā, kur var notikt tikšanās ar deputātiem, un varētu izmantot bibliotēku. Šobrīd pastāv oficiālā ekskursijas kārtība, kur ir jāpiesaka apmeklētājus protokola nodaļai, kad grupa ir noformēta, tad notiek ekskursija.
J: 2. Atvērtajai mājas daļai Jūs vēlaties kādu telpas daļu, kur varētu notikt lielākas sanāksmes?
A: 2. Tas varētu būt ēdnīcas bloks, kas varētu būt publisks.
J: 3. Vai tas nozīmē, ka ieeja ar drošības kontroli tiktu pārcelta tālāk?
A: 3. Tas nozīmē, ka būtu atsevišķas plūsmas un atsevišķas ieejas. Iespējams, ka ir vēl papildus atsevišķa ieeja bez esošajām divām ieejām. Deputātiem un darbiniekiem ir savs drošības režīms, apmeklētājiem ir cits drošības režīms. Te ir nepieciešama sinerģija starp atvērtību un drošības prasībām, kas ir starptautiskas, jo katrā parlamentā demokrātiskā valstī parlaments ir viens no visbūtiskāk sargājamām institūcijām, tā ir centrālā institūcija. Parlaments Latvijā ir mūsu sirds, visas mūsu komandas vārdā vēlētos nodot vēstījumu, ka šis ir “nākotnes nams”. Likumi, kas šeit tiek pieņemti ir nākotnes likumi, kas būs spēkā nākotnē. Jūs skatāties uz šo namu, kā uz savu namu – mūsu bērnu un mūsu mazbērnu namu, kurā tiek īstenotas Jūsu tiesības. Jums uz koncepciju jāskatās kā uz savas pilsoniskās vērtības nešanu.
J: 4. Kādas ir drošības prasības no ārtelpas puses?
A: 4. Projektēšanas programmā ārtelpa ir aprakstīta. Mēs vēlētos redzēt, kā savietojas demokrātijas principi – kā pulcēšanās vieta, kur sabiedrība var paust savas pilsoniskās tiesības – sapulces, piketi, kur visiem jābūt drošībā. Saeimas nams ir arī viens no centrālajiem tūrisma objektiem pilsētā, kuram nepieciešama drošība pa visu perimetru. Mēs vēlamies redzēt, ka publiskā ārtelpa ir labiekārtota, ka tā ir reprezentabla, drošības risinājumi ir neuzkrītoši. Arī pagalmam ir jābūt droši noslēgtam, ar iespēju iebraukt un izbraukt. Daudzās valstīs ir piemēroti dažādi arhitektoniskie risinājumi – satiksmes izmaiņas, ceļu būves izmaiņas (papildus līkums). Šobrīs satiksmi Jēkaba ielā ierobežo stacionārie bolardi, bet ja to nebūtu, tad Jēkaba iela, no Doma laukuma līdz Nacionālajam teātrim ir tāda kā taisna ieskriešanās josla.
J: 5. Risinājumi ārpus ēkas fiziskā perimetra, vai tās ir pilsētas ielas. Vai tur ir iespējams domāt par kādiem risinājumiem un vai no pilsētas puses tiks akceptēts? Vai ar pilsētu ir runāts? Piemēram, ja bolardi vai arhitektoniskie risinājumi parādās ielas vidū?
A: 5. Jā, ar pilsētu ir runāts, ka meta ietvaros tiek apskatītas piegulošās ielas. Tehniskie noteikumi no pilsētas puses, šajā stadijā, nav pieprasīti. Ir prasība par vides pieejamības nodrošināšanu uz šīm ielām, kā arī jāievēro piemiņas zīme un ielu iesegums jāsaglabā kā vēsturiskais bruģis.
J: 6. Kā ir ar Saeimas darbiniekiem, kas ikdienā strādā, šobrīd sēž skaistā kabinetā, vai ir kāda vīzija par to, ka viņi varētu sēdēt kādā plašākā birojā?
A: 6. Mums gribētos redzēt gan viena darbinieka kabineta iekārtojuma koncepciju, gan brīvā plānojuma biroja telpas koncepciju. Meta konkursā nav aizliegts piedāvāt brīvā plānojuma biroja risinājumu, bet projektēšanas programmā un meta konkursa ietvaros izvirzītas prasības piedāvāt risinājumus tām telpām, kurām, mūsuprāt, būtu nepieciešamas apjomīgākas pārmaiņas
J: 7. Sakiet vai ēdnīcā paredzēts arī turpmāk sildīt ēdienu?
A: 7. Jā, šobrīd virtuves bloks ir ļoti liels, ar pilnvērtīgu virtuves aprīkojumu. Tas, ko objekta apskatē redzējāt, ir tikai šī bloka priekšpuse, kas tiek izmantota. Projektēšanas programmā ir minēts, ka mēs vēlamies publisko zonu, kur kopā ir ēdnīca, apmeklētāju centrs un bibliotēkas lasītavas zona. Tur ir vieta idejām, kā to padarīt par publisko zonu vai kādas atsevišķas daļas nodalot vai savstarpēji savienojot. Arī turpmāk nav plānots, ka ēdiens virtuvē tiktu gatavots uz vietas.
J: 8. Vai ēdnīcu deputāti izmanto?
A: 8. Ēdnīca ikdienā tiek izmantota, Sēžu dienās tā tiek izmantota ļoti intensīvi.
J: 9. Kāda ir pagraba funkcija?
A: 9. Pastiprinājumi pagalmā ir iespējami, bet pagraba telpu funkcionalitāte šī projekta ietvaros nav jārisina.
J: 10. Vai konkursa rezultātā Jūs cerat iegūt gaišu un demokrātisku vidi, kur telpiski visam sanāktu vieta, funkcionalitāte uz nākotni uzlabota, lai Saeima varētu strādāt ar jaunu jaudu?
A: 10. Vispirms mēs nezinām, kāda būs sabiedrība, piemēram, 2030. gadā, jo tie būs jau citas paaudzes vēlētāji. Nav zināms, kas kopumā notiks, kāda būs ģeopolitiskā vide. Šim namam jābūt uz nākotni vērstam. Ja mēs atvērsim namu sabiedrībai ar publiskajām zonām, tad arī šī saskarsme ar deputātiem transformēs politisko kultūru kopsummā. Šobrīd Saeimas nams ir diezgan noslēgts.
J: 11. No filozofiskā skata raugoties – uz doto brīdi Vecrīgā ir diezgan daudz tukšas ēkas
A: 11. Šī ir viena no 5 Saeimas ēkām, kurā ir zāles ar simbolisku un reprezentatīvu funkciju. Zāles tiek intensīvi noslogotas īpaši ziemas un rudens periodā. Darba ikdienas dzīve noris pārējās ēkās.
J: 12. Vai iekšpagalmam ir kāda konkrēta funkcija
A: 12. Pagalms šobrīd ir paredzēts piegādēm un saimnieciskām vajadzībām.
J: 13. Vai Jums ir kāds scenārijs, kā notiks Saeimas nama atjaunošana?
A: 13. Viss nams tiks atbrīvots atjaunošanas darbiem.
2024. gada 10. un 24. maijā notika atkārtota Saeimas metu konkursa objekta apskate Rīgā, Jēkaba ielā 11.
Pēc Saeimas nama apskates tika uzdoti sekojoši jautājumi, sniegtas šādas atbildes:
10.06.2024.
J: 1. Vai pagalma tehniskās telpas 1. stāvā būtu iekļaujamas piedāvājumā? Jautājums ir par pagalma izmantošanu.
A: Saeimas nama iekšpagalms 1.stāva līmenī pašlaik tiek izmantots tehniskām/ saimnieciskām vajadzībām (piegādēm, atkritumu konteineru novietošanai u.c.). Ņemot vērā, ka Saeimas namam ir nepieciešama saimnieciskā/tehniskā zona, ir plānots, ka tā tiek atstāta iekšpagalma 1.stāva līmenī. Metu konkursa skaidrojošajā aprakstā iespējams iekļaut iekšpagalam atjaunošanas koncepciju, t.sk. piegādes plūsmu risinājumu var izskatīt arī citādāk nekā tas ir pašlaik, bet jāņem vērā, ka piegādēm Saeimas namam ir jābūt nodrošinātām un tās nedrīkst traucēt Saeimas nama funkciju izpildi.
J: 2. Starp Arsenāla ēku un Saeimas namu ir neapbūvēts zemes laukums, kas netiek izmantots, vai to var izmantot šī konkursa ietvaros?
A: Zemes vienība starp Arsenālu un Saeimas namu nav Latvijas Republikas Saeimas īpašums, bet, ņemot vērā, ka zemes vienība atrodas valsts īpašumā, izstrādājot Saeimas nama nākotnes vīziju, iespējams izvērtēt šīs zemes vienības izmantošanas iespējas. Saeimas namam pieguļošās teritorijas ir pilsētas teritorijas, kuras ir paredzēts izmantot Saeimas nama nākotnes vīzijā pilsētvides izveidei, drošības pasākumu nodrošinājumam, u. c.
J: 3. Apmeklētāju piekļuve Saeimas ēkas publiskajām telpām, piemēram, uz bibliotēku, kafejnīcu? Kādas plānotas drošības prasības??
A: Pašlaik Saeimas nams ir veidots, kā viena, slēgtas piekļuves zona, kas nav brīvi pieejama apmeklētājiem.
Lai atvērtu Saeimas namu sabiedrībai, nākotnes vīzija ir paredzēt dalītas piekļuves (kontroles) zonas: publisko zonu (bibliotēka, kafejnīca, konferenču centrs), kas būtu brīvi pieejama apmeklētājiem ar minimālu drošības kontroli; deputātu un darbinieku zonu – kas būtu pieejama tikai ar caurlaidēm vai apmeklētājiem, kuri iepriekš pieteikušies un kuriem, uz apmeklējuma laiku, tiek izsniegtas caurlaides.
Tādējādi Saeimas namā tiktu nodalītas plūsmas, kur deputātu un darbinieku zonā bez caurlaidēm nebūtu iespējams tikt. Vienlaikus publiskā zona būtu pieejama apmeklētājiem, t. sk. nodrošinot arī iespēju deputātiem tikties ar apmeklētājiem.
J: 4. Kādi drošības pasākumi tiek veikti, piemēram, pandēmijas režīmā?
A: Pandēmijas režīmā Saeimas nams tiktu slēgts apmeklētājiem. Nākotnes vīzijā ir jāparedz, ka atsevišķas Saeimas nama zonas var tikt slēgtas pēc nepieciešamības, t.sk. gadījumos, kad Saeima namu apmeklē nozīmīgi viesi u.c.
J: 5. Pie bibliotēkas ir divi kabineti, vai tos var izvietot citur?
A: Pie bibliotēkas telpām pašlaik atrodas vēsturiskais Valsts prezidenta un Ministru prezidenta kabineti. Publisko zonu var veidot savādāk un esošās telpas izmantot citu funkciju nodrošināšanai, bet koncepcijā jāparedz telpas, kurās uzturēties augstām apmatpersonām, ierodoties Saeimas namā (līdz sēdes sākumam, sēdes starpbrīžos utml.). Telpas, kuru izvietojumu nevar mainīt ir Sēžu zāle, reprezentācijas zāles un Saeimas prezidija telpas, pārējo telpu izvietojumu un funkcionalitāti ir iespējams mainīt.
J: 6. Pagrabs objekta apskatē nebija iekļauts, bet vai var tajās telpās piedāvāt risinājumu?
A: Pagraba telpu funkcionalitāte šī metu konkursa ietvaros nav jārisina,
J: 7. Jautājums par noliktavu telpu izmantošanu?
A: Iekšpagalam 1. stāva līmenī atrodas noliktavu telpas, kuras tiek intensīvi izmantotas. Esošo telpu plānojumu un izmantošanu iespējams mainīt, bet jāņem vērā, ka ēkā ir jāparedz telpas tehniskajai un saimnieciskajai funkcijai, kuru pašlaik trūkst. Iekšpaglama telpās atrodas arī pacēlājs ar kuru tiek nogādātas preces uz kafejnīcas/virtuves telpām.
J: 8. Jūs teicāt ka pietrūkst telpas darbinieku kabinetiem. Ja tiek izbūvētas telpas jumta līmeni, vai tad arī pietrūktu?
A: Kopumā Saeima virzās uz “atvērta biroja” darba telpu koncepciju, ar nodalītu funkcionālo zonējumu. Metu konkursā bija vēlme iekļaut arī darbinieku telpu koncepciju, bet, apzinot lielo darba apjomu nodevumam konkursā, tā tika izņemta no projektēšanas programmas. Detalizēts darba telpu sadalījums un izvietojums tiks risināts būvprojekta stadijā. Blakus Saeimas namam atrodas vēl vairākas Saeimas ēkas, kurās izvietotas Saeimas funkciju nodrošināšanai nepieciešamās darba telpas, t.sk. deputātu kabineti, un kurās nākotnē arī var būt paredzētas darba vides pārmaiņas. Ja Metu konkursa piedāvājumā būs pilnvērtīgi izmantotas visas Saeimas nama telpas, t.sk. izveidotas papildu telpas jumta līmenī, tas dos iespēju funkcionālāk un racionālāk izmantot arī pārējās Saeimas ēkas telpas.
J: 9. Kā notiek piegāde kafejnīcai?
A: Piegāde tiek veikta līdz ēkas iekšpagalmam, no kura tālāk piegādei līdz kafejnīcas/virtuves telpām tiek izmantots pacēlājs. Autotransporta atrašanās pašlaik iekšpagalmā nav pieļaujama, pagrabstāva pārseguma konstrukciju tehniskā stāvokļa dēļ.
J: 10. Kur deputāti liek virsdrēbes?
A: Deputātiem virsdrēbes ir iespēja atstāt garderobē, kas atrodas Saeimas nama cokolstāvā. Bet tā kā lielākā daļa no deputātu kabinetiem atrodas Jēkaba ielā 16 (ēka pretīm Saeimas namam), siltajā laikā deputāti pārvietojas starp Saeimas ēkām bez virsdrēbēm, atstājot tās savos kabinetos.
J: 11. Jautājums par labierīcību apmeklētājiem ar kustību traucējumiem
A: Pašlaik Saeimas namā nav pietiekams skaits labierīcību cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kopumā ēkā ir jārisina vides pieejamības jautājums, t.sk. paredzot labierīcības cilvēkiem ar kustību traucējumiem gan publiskajā zonā, gan deputātu un darbinieku zonā.
J: 12. Jautājums par balkoniņu Klostera ielas pusē
A: Balkons ir neatņemama fasādes daļa, izmantots tiek reti, piemēram, karoga nomaiņai.
24.05.2024.
J: 13. Vai vestibils, caur kuru nācām Saeimā, ir tas, kurā ikdienā cilvēki bieži uzturas? Vai tiek izmantotas durvis no Jēkaba ielas?
A: Ikdienā deputāti, Saeimas nama darbinieki un apmeklētāji izmanto ieeju no Jēkaba ielas puses. Ieeju no Jēkaba ielas puses izmanto arī cilvēki ar kustību traucējumiem, jo tajā ir nodrošināta vides pieejamība.
Galvenajā Saeimas vestibilā ir centrālās durvis (no Klostera ielas puses), kuras tiek izmantotas ļoti nozīmīgos svētkos, kur tiek sagaidīts prezidents, diplomātiskais korpuss un citi nozīmīgi viesi, kā arī tiek vestas ekskursiju grupas. Atkarībā no pasākuma veida, viesi dodas vai nu uz Sēžu zāli un reprezentācijas telpām (augšā pa kāpnēm 2. stāvs), vai pie Saeimas priekšsēdētājas (3. stāvs).
J: 14. Ekskursiju dalībnieki var ierasties dažādos laikos. Vai deputātu un ekskursiju plūsmas pārklājas?
A: Apmeklētāju ekskursijas nenotiek Saeimas sēžu darba laikā. Lielākoties apmeklētāju un deputātu plūsmas mēģina salāgot tā, lai varētu nodrošināt abas funkcijas. Tāda ir arī galvenā doma – Saeimai jābūt atvērtai un arī ekskursiju ziņā ievērojam šo atvērtības principu.
J: 15. Vairāki kabineti Saeimas namā ir tukši, neizmantoti. Šādu pieeju jūs vairāk negribētu turpināt?
A: šobrīd atsevišķas telpas Saeimas namā nav izmantotas telpas tehnisku iemeslu dēļ. Pēc Saeimas nama pārbūves ir plānota šo telpu izmantošana Saeimas funkciju nodrošināšanai
J: 16. Vai ideālajā variantā jebkurš varētu vienkārši ienākt bibliotēkā?
A: Jā. Turklāt pašlaik bibliotēkā izvietota tikai aptuveni viena trešā daļa no krājuma, kas ir Saeimas rīcībā, pārējais ir izvietots ēkas pagrabstāvā. Bibliotēka ir vieta, kuru paredzēts padarīt publiskāku. Šobrīd, lai apmeklētu bibliotēku ir pieteikšanās kārtība, jo nevar nodalīt plūsmas.
Ikdienā bibliotēku izmanto deputāti, darbinieki, kas lasa specifisko literatūru.
J: 17. Vai bibliotēkā gribētu izvietot arī pārējās 2/3 krājuma daļas vai arī tas nav iespējams?
A: Visdrīzāk, tas nebūs iespējams, ja vien nebūvēsim jaunas telpas, kas nav paredzēts Saeimas nama pārbūves koncepcijā.
J: 18. Vai goda sardzei ir sava palīgtelpa?
A: Nav un koncepcijā netiek prasīta
J: 19. Kāpēc Sēžu zālē nav gaisa?
A: Ēkas ventilācijas sistēma ir tehniski nolietojusies un nespēj pilnvērtīgi nodrošināt nepieciešamo gaisa mikroklimatu, t.sk. gaisa apmaiņu Sēžu zālē intensīvas lietošanas laikā.
Sēžu zālē esošais apgaismojuma risinājums nespēj nodrošināt pietiekamu apgaismojuma līmeni.
Deputātu darba vietu aprīkojums nav ergonomisks un tās ir slikti apgaismotas. Meta konkursa ietvaros ir jādomā kā darba vidi padarīt ergonomiskāku, vienlaikus nodrošinot tās pilnvērtīgas izmantošanas iespējas arī cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem, t.sk. ratiņkrēslos.
J: 20. Ko deputāti uzskata par labiem parlamenta piemēriem citviet pasaulē?
A: Parlamenti ir dažādi. Šobrīd Vīnes un Helsinku parlaments ir atjaunots, līdz ar to iespējams iepazīties ar citu valstu parlamentu atjaunošanas un pārbūves pieredzi.
J: 21. Vai Sēžu zāles izvietojums ir labs?
A: Pusloks ir labs izkārtojuma veids, jo pēc mūsu politiskās tradīcijas deputāti sēž pēc politiskās piederības – pusloks nodrošina kreiso, centrisko un labējo sektoru.
Ņemot vērā, ka diezgan daudzi deputāti pāriet no sasaukuma uz sasaukumu, šis Sēžu zāles darba vietu izvietojuma formāts ir atzīts par vienu no labākajiem, kāds ir. Arī redzamība no pašlaik esošā darba vietu izvietojuma puslokā ir iespējami labākā, rindās to tik labu nevarētu panākt, neraugoties uz to, ar kādiem tehniskajiem līdzekļiem tā tiktu nodrošināta. Arī citviet pasaulē izvietojums ir līdzīgs, izņemot, piemēram, Lielbritāniju, kur izvietojums vēsturiski ir lineārs. Pēc oriģinālā Eižena Laubes projekta starpkaru periodā deputāti sēdēja pēc klases principa, rindās. 1990. gados tika nolemts radīt pusloku. Puslokā ir paredzētas vietas visiem deputātiem, ministriem un Valsts prezidentam.
Ir arī viesu sektors, jo visas Saeimas sēdes ir atklātas.
J: 22. Vai balsošanas zālē notiek dažādas izstādes?
A: Balsošanas zālē tiek organizēti dažādi pasākumi – dažādi atceres pasākumi, valstiski nozīmīgu grāmatu atvēršanas svētki, tematiskās izstādes, balsošana ar biļeteniem u.c. Ja Saeimā būtu atvērtā (publiskā) zona, tad izstādes un lielākā daļa no šiem pasākumiem tiktu organizēti publiskajā zonā.
J: 23. Vai galds Sarkanajā zālē tiek transformēts?
A: Jā, tas sastāv no vairākām daļām, kas nepieciešamības gadījumā tiek transformēts uz citas formas galdu (ovāls, apaļš). Sakarā ar to, ka trūkst tehniskās telpas, galdi tiek sanesti koridoros, kas nenodrošina normatīvajiem aktiem atbilstošas pārvietošanās iespējas gaiteņos, kā arī, bieži pārnēsājot, galda detaļas tiek bojātas. Pielāgot šo zāli dažādām vajadzībām un formātiem, visu laiku ir diezgan liels un nepārtraukts darbs. Tāpēc metu konkursā viens no grafiskajiem nodevumiem ir Sarkanā zāle, kuru ir jāparedz multifunkcionālu, transformējamu un ērti pielāgojamu dažādām vajadzībām.
J: 24. Vai šo platformu (jumta terasi), kas šobrīd tiek izmantota tehnoloģisko iekārtu, apkalpošanai, deputāti redz kā vietu, kur varētu iznākt laukā?
A: Skatoties kopumā, Saeimā šobrīd trūkst telpas. Iespējams, izbūvējot jumta stāvu tā būtu vieta, kurā ierīkot neformālu darba telpu, arī tikšanās vietu, racionāli izmantot šobrīd neizmatojamu ēkas daļu.
J: 25. Vai mēdz būt tā, ka sēdes un balsojumi notiek pēc darba laika?
A: Sēžu darba organizācija šobrīd ir tāda, ja sēde ieielgst līdz plkst. 19.00–20.00 vakarā, tad tā tiek pārtraukta un turpināta nākamajā sēžu dienā. Šādas situācijas ir reti un metu konkursā šim aspektam nevajadzētu atsevišķi pievērst uzmanību.
J: 26. Vai smēķētava paliks kā konkursa uzdevums?
A: Metu konkursa projektēšanas programmā smēķētavas telpas atsevišķi nav uzsvērtas. Saeimas nama plānojuma koncepcijas varianti ir atkarīgi no arhitektu radošās domāšanas.
J: 27. Vai konkursā vajag vizualizāciju?
A: Metu konkursa projektēšanas programmā ir norādīts vizuālizāciju nodevuma apjoms.
J: 28. Ko Jūs domājat ar “iedod rokrakstu”? Vai to, ka mets iedod ideju?
A: Ja metu konkursa rezultātā piedāvātā Saeimas nama vizuālās koncepcijas ideja ir tāda, par kuru žūrija saka: “Šis ir tas, ko mēs realizējam!”, tad tālāk jau no tās rodas viss tālākais koncepts. No sākuma ir jāsaprot, vai ideja konceptuāli būs realizējama un tad secīgi būs nākamie projekta īstenošanas etapi.
J: 29. Konkursā ir minētas mēbeļu un interjera prasības?
A: Jā, metu konkursa projektēšanas programmā, skaidrojošā apraksta nodevumā ir paredzēta interjera koncepcija, t.sk. mēbeļu risinājumi. Sākotnēji gribam saprast arhitekta metu konkursā izvirzīto līniju/vīziju un tad attīstīt to tālāk.
PAPILDUS UZDOTIE JAUTĀJUMI
J: Jautājums par metu konkursa projektēšanas programmas 5.4.7. punktu, kur tiek prasīts izstrādāt Saeimas priekšsēdētāja darba telpas, Katra Prezidija locekļa darba telpas, 5.4.7.2 tipveida vadītāja līmeņa darba kabinetu un 5.4.7.3. atvērtā plānojuma biroju. Saeimas nama vizītē pagājušajā piektdienā tika runāts, ka visas biroju telpas, izņemot Saeimas priekšsēdētāja darba telpu, ir tikušas izņemtas no prasībām, lai samazinātu metu konkursa darba apjomu. Vēlamies apstiprinājumu šim mutiskajam komentāram.
A: Metu konkursa nodevums ir uzskaitīts Nolikuma 7.5. punktā un Projektēšanas programmas 6. punktā, attiecīgi:
Nolikuma 7.5.1.4. punkts un projektēšanas programmas 6.1.4. punkts nosaka, ka atsevišķu telpu plānojuma koncepcija, norādot mēbeļu izkārtojumu un to parametrus, vides pieejamību, vizualizācija/-s ar raksturīgajiem telpu interjera dizaina elementiem, mēbelēm, šādas funkcionalitātes telpām:
• Saeimas sēžu zālei un viesu sektoram, ievērtējot 5.4.1. punkta norādes, un akustikas, apgaismojuma koncepcijas/intensitātes un iekārtu izvietojuma risinājumus;
• Sarkanai zālei, ievērtējot 5.4.2.1., 5.4.2.2. un 5.4.2.3. punktu norādes un akustikas, apgaismojuma koncepcijas/intensitātes un iekārtu izvietojuma risinājumus;
• Saeimas nama publiskai zonai (Lielais vestibils, ieeja no Jēkaba ielas, lasītavas zona, ēdināšanas zona, apmeklētāju centra zona, labierīcības), ievērtējot 5.4.3., 5.4.4.
un 5.4.5. punktu norādes.
• Saeimas priekšsēdētāja darba telpām, atbilstoši 5.4.7.1. punktā noteiktajam.
J: Uz kāda formāta planšetēm ir jānoformē meta grafiskais materiāls
A: Grafiskais materiāls ir jānoformē uz A0 planšetēm.
J: Projektēšanas programmas punkts 5.4.7.1 Kāds būtu vēlamais prezidija locekļa darba kabineta un pārrunu telpu lielums? Vai ir trūkumi esošajām telpām 3. stāvā, kādi tie ir?
A: Saeimas Prezidija locekļa kabinetā, būtu nepieciešams paredzēt mēbeles darba vietai un dokumentu novietošanai, savukārt apspriežu telpās būtu nepieciešams apspriežu galds apmērām 4 personām. Telpu platība ir jāparedz tāda, lai nodrošinātu to funkcionālu un ērtu izmantošanu.
Metu konkursa mērķis ir saņemt arhitekta redzējumu par Saeimas darba telpu/vides vizuālo koncepciju.
J: Projektēšanas programmas punkts 5.4.7.1 Cik liela (cik personām) jāparedz deputātu lounge tipa telpa?
A: Iespējamais cilvēku skaits, kas varētu vienlaicīgi uzturēties lounge tipa telpās varētu būt apmēram 20 cilvēki.
J: Saprotot valsts drošības aspektus, tomēr – ja reiz ir aizliegums izmantot pat AMI pieejamās fotogrāfijas, tad šis uzdevums būtu jāņem ārā no konkursa programmas un jārisina jau pēc konkursa, ar uzvarējušajiem autoriem.
Pretējā gadījumā šo darbu nav iespējams veikt atbilstošā kvalitāte, un attiecīgi pēc šo telpu interjera risinājumiem nedrīkstētu vērtēt kopējo konkursa darbu.
Šo valstiski nozīmīgo telpu grupu interjeru nevar risināt ar daļēji pieejamu informāciju.
Lūgums tad izņemt šo telpu poziciju no konkursa programmas.
A: Ņemot vērā, ka AMI ir noteikts IP statuss, tajā iekļauto informāciju (bildes) izstādīšanai uz planšetēm izmantot nevar. Saeimas priekšsēdētāja darba kabineta vizuālizāciju var veidot citā tehnikā, piem., bez detaļām, eksponējot telpas koncepciju – stilu, mēbeles, iekārtojumu, krāsu toņus u.tml.
Telpu apjomus iespējams izmantot no punktu mākoņa vai kadastrālās uzmērīšanas lietas. Atsevišķus elementus (piem., kamīnu – var ielikt vizualizācijās).
J: Konkursa dokumentācijā minēts, ka “jāparedz 2 līdz 2,5 metru ierobežojoša/ nepieejama zona”. Kas ir domāts ar jēdzienu nepieejama? Vai tas nozīmē, ka ēkas fasāde norobežojama fiziski un nav pieejama tuvāk par 2 līdz 2.5 m arī gājējiem vai tas ir domāts, kā norobežojums pret mehānisku iedarbību?
A: Šī zona ir domāta kā drošības zona, kura fiziski norobežo kā gājējus, tā arī transportlīdzekļus no mājas sienas, līdzīgi tam, kā pašlaik tas tiek nodrosināts ar apstādījumiem.
J: Vai ir pieļaujams, ka tiek nodrošināta vides pieejamība vienā no 2 esošajām ieejām, bet nav nodrošināta reprezentatīvajai ieejai? Galvenais vestibils ar citām ieejām ir savienots
A: Vides pieejamība ēkas ieejām, t.sk. reprezentatīvajai ieejai, jānodrošina atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Scroll to top